Mārtiņdiena

 

Mārtiņdiena – pārejas laiks starp rudenīgo mieru un ziemas gaidām

Mārtiņdiena Latvijā vienmēr bijusi īpašs gadalaika robežpunkts. Tā iezīmē brīdi, kad rudens darbi ir pabeigti, lauki apklusuši un sēta ieelpo dziļāku mieru. Dienas kļūst īsākas, bet vakari – garāki un klusāki. Šis ir laiks, kad cilvēki vairāk meklē siltumu – gan mājās, gan sarunās, gan vienkāršā kopā būšanā.

Ganiņu laika noslēgums

Senākos laikos Mārtiņdiena bija cieši saistīta ar ganiņu dzīvi. Tikai tagad, kad lopi vairs netika laisti ganos, beidzās viņu dienas darbi. Mazie gani atgriezās mājās, saņēma pateicību par darbu, un visa saime kopīgi svinēja. Tas bija mirklis, kad mājas kļuva pilnākas – gan balsu, gan smaržu, gan stāstu ziņā.

Gailis – šīs dienas zīme

Mārtiņdienas galvenais simbols ir gailis. Gailis tika uzskatīts par modrības, gaismas un mājas sargu. Tas bija arī ražas un darbīgā gada noslēguma ziedojums — pateicība par to, kas paveikts, un lūgums par nākamā gada svētību. Šodien mēs, protams, to skatāmies citādi — kā atgādinājumu par apzinātību un saullēkta drosmi, kas katrā no mums dzīvo.

Maskošanās un prieks

Īpaši krāsaina tradīcija ir ķekatu gājieni. Cilvēki pārģērbās par dzīvniekiem, butaforiskiem tēliem un jautriem brīnumiem – zirgi, lāči, dzērves, kazas, velniņi. Maskas nebija tikai izklaide. Tās bija pārvēršanās un aizsardzība, smiekli, kas aizdzen tumsu, gaisma, kas ienāk cilvēku vidū.

Un varbūt tas ir viens no svarīgākajiem Mārtiņdienas vēstījumiem:

Pat tumšā laikā mēs varam radīt prieku.

Mārtiņdiena šodien

Mūsdienās Mārtiņdiena vairs netiek svinēta tik plaši kā senatnē, taču tās būtība ir saglabājusies. Tā aicina palēnināties. Apsēsties pie galda, uzlikt sveci, atcerēties gadu, kas pagājis. Novērtēt darbu, ko esam paveikuši, un cilvēkus, kas gājuši mums līdzi.

Nav jābūt lielām svinībām. Pietiek ar:

• vienu siltu sarunu,

• vienu kopīgi pagatavotu maltīti,

• vienu atmiņu, ko pāršķirstām kā grāmatu lapu.

Jo Mārtiņdiena ir sirds svētki, un tie sākas tieši tur — kur mēs atļaujam sev apstāties.

Latvijas brīvības ceļš

     Novembris Latvijā ir patiesas cieņas, pateicības un atceres mēnesis. Tas ir laiks, kad godinām savu valsti un tos, kuri to aizstāvējuši un veidojuši. Mēs atceramies cīņas par brīvību, Latvijas valsts dibināšanu un tos cilvēkus, kuri cauri paaudzēm nesuši latviskuma garu – valodu, kultūru, tradīcijas un brīvības alkas.

    Šis ir mēnesis, kad pieminam varoņus, iedziļināmies mūsu valsts tapšanas stāstā, domājam par piederību savai zemei un tās nākotni. Svecīšu liesmās, karoga krāsās un klusos brīžos mēs izjūtam saikni ar savu zemi un tautu.

    Aicinu apmeklēt bibliotēku un aplūkot tematisko izstādi, kas veltīta Latvijas valsts svētkiem. Tajā apkopoti materiāli par Latvijas vēsturi, personībām, notikumiem un simboliem, kas veidojuši mūsu valsti. Izstāde palīdzēs ieraudzīt mūsu brīvības stāstu tuvāk un dziļāk.
Nāc un ļaujies Latvijas novembra noskaņai.

 

Pasākumi novembrī

 

Veļu laiks

 Veļu laiks – klusuma un piemiņas brīdis.

Kad vakari kļūst garāki un miglas klāj laukus, mēs aizdedzam sveces un atceramies tos, kas bijuši pirms mums.
Šis ir laiks, kad senču gars ir tuvāk, kad vārdi un atmiņas silda vairāk par uguni.
Lai katram šajās dienās ir miers sirdī un gaiša doma par savējiem. 🕯️

Bibliotēkā šonedēļ piedāvājam grāmatas par latviešu tradīcijām, ticējumiem un senču pasaules uztveri – ienāc, atrodi savu mierpilno lasījumu šim tumšajam laikam.

Grāmatu TOP oktobrī